Bērnu pastaiga ir īpaši apsveicams pagrieziena punkts vecākiem. Viņu acu priekšā staigājošais bērns beidzot kļūst par mazu bērnu. Bērnam staigājot, pasaule viņam paveras no jauna skatupunkta. Saskaņā ar zinātniskiem avotiem staigāšana veicina ātrāku izziņas, valodas izpratnes un sociālās attīstības attīstību. Vidēji bērni sāk staigāt 12 mēnešu vecumā. Šīs prasmes diapazons ir diezgan plašs, jo bērni var sākt staigāt 9 mēnešu vecumā, bet par normu tiek uzskatīts jau 18 mēnešu vecums. Tāpēc ir svarīgi apzināties, ka katrs bērns sāks staigāt savā tempā un laikā.
Jau pirmajā mēnesī mēs varam redzēt mazuļa staigāšanas pirmsākumus. Ir taisnība, ka pirmajos dzīves mēnešos bērna kustību pamatā ir primitīvi refleksi. Pirmajā mēnesī mēs varam novērot automātisko soļu refleksu, kas rodas, kad bērns ir stāvus. Turot bērnu pie krūšu kurvja, atbalstot kājas un nedaudz noliecoties uz priekšu, bērns sāk pārmaiņus likt kājas uz priekšu. Šis reflekss ilgst no pirmās dienas un izzūd līdz mēneša beigām, lai gan tas var ilgt līdz pat pusotram mēnesim. Tas ir reflekss, un to nevajadzētu stimulēt, jo līdz trīs mēnešu vecumam mazuļus ieteicams turēt horizontālāk (t. i., dominē horizontālas nēsāšanas pozas).
Bieži vien vecāki vēlas, lai viņu mazuļi celtos agri, taču ir svarīgi zināt, ka vislabāk ir pagaidīt, kamēr bērns pats celsies augšā. Līdz septiņu mēnešu vecumam pastāv risks, ka gūžas kapsula un muskuļi ap gūžas locītavu var tikt sasprindzināti (un var palielināties muskuļu tonuss). Eksperti iesaka nepiegādāt zīdaiņus, līdz tie ir septiņus mēnešus veci. Vispirms bērnam ir jānostiprina stumbra kontrole, kad viņš sēž, un tikai vēlāk, kad būs attīstīti stumbra muskuļi, viņš sāks stāvēt. Pirmie mēģinājumi piecelties tiek veikti, ar rokām satveroties par augstākām virsmām – bērnu gultiņas līstēm, dīvānu, kafijas galdiņu, kāpnēm, mātes ceļgalu vai roku – un ar rokām ar visu ķermeni velkot uz augšu. Vecāki bieži jautā par pirmo reizi, kad bērns pirmo reizi pieceļas, jo tas vēl nespēj izturēt visas pēdas svaru un bieži vien stāv uz pirkstgaliem. Tas ir tāpēc, ka viss ķermenis ir noliekts uz priekšu, pret atbalsta objektu. Šeit vecāki var apskaut mazuļa rumpīti un viegli atvilkt atpakaļ, lai pārvietotu mazuļa ķermeņa svaru uz pilnu kāju balstu. Bērnam vajadzētu spēt nest savu svaru uz visas pēdas, kad viņš stāv, un, ja tas nenotiek pirmajā mēnesī pēc iestāšanās, būtu labi konsultēties ar fizioterapeitu. Viņš vai viņa novērtēs situāciju un apmācīs jūs, kādus vingrinājumus piemērot jūsu mazulim. Turklāt bērnam jāsāk staigāt taisni ar pilnu kāju atbalstu.
Pēc tam, kad bērns ir iemācījies stāvēt pie mēbelēm, viņš lēnām sāk spert soļus uz sāniem uz ievadpakāpiena. Sākumā viņš turas ar abām rokām, bet vēlāk tikai ar vienu roku. Pēc brīža bērns iet taisni uz mēbelēm, nevis uz sāniem. Drīz vien bērns atklāj, ka var piecelties un stumt mēbeles, lai virzītos uz priekšu. Vecāki bieži brīnās, vai izmantot staigulīti? Vai man vajadzētu izmantot stumšanas stieni?
Fizioterapeiti uzskata, ka staigāšana ir kaitīga, jo bērns sēž un bieži vien balstās uz saliektām kājām un sit ar pirkstiem. Zinātniskajā literatūrā minēts, ka staigulītis var radīt nepareizu gaitas modeli (bērns var sākt staigāt uz pirkstu galiem) un, ja to lieto pārāk agri, tas var izraisīt kāju deformācijas. Dažās valstīs pastaigu ratus pārdot ir pat aizliegts.
Atšķirībā no staiguļa stūmējamais ratiņš var būt noderīgs, lai attīstītu staigāšanas prasmes. Bērns iemācās turēt ķermeni vertikāli un stumt ratiņus ne tikai uz priekšu, bet arī atpakaļ un uz sāniem. Šādā veidā mazulis iemācās mainīt virzienu, ejot. Izvēloties bērnu ratiņus, ir svarīgi, lai tie nebūtu pārāk viegli, jo, ja bērns tos stumj, tie pārāk ātri nokritīs un bērns nokritīs.
Visbeidzot, pirms bērns var staigāt pats, viņam vēl ir jāiemācās stāvēt bez atbalsta, līdzsvarot līdzsvaru stāvot un pārvietot ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru. Bērnam ir svarīgi, lai viņš uzticētos sev un apkārtējai videi, tāpēc vecākiem ir jāpalīdz, jāiedrošina un jāiedrošina savu mazuli nebaidīties staigāt un nenokrist, kad viņš mācās staigāt. Bērnam ir jānokrīt droši, t. i., uz sēdekļa. Ja bērns neprot droši krist, vecāki var aplikt rokas ap bērna gurniem un viegli vilkt bērnu atpakaļ un uz leju, lai bērna kājas saliektos un bērns apsēstos uz zemes.
Vecāki bieži brīnās, kad drīkst sākt vadīt bērnu par roku. Tas jādara tad, kad bērns izrāda pazīmes, kas liecina par gatavību staigāt, t. i., stāvot blakus mēbelēm, ejot gar mēbeļu malu, mēģinot staigāt mēbeļu priekšā, stumjot mēbeles. Tāpat ir svarīgi zināt, kā vadīt savu bērnu. Agrāk bija ierasta prakse nēsāt bērnu ar paceltām rokām, taču traumatologi uzskata, ka šādi nēsāt bērnu ir nedroši, jo pastāv elkoņa locītavas iegrimšanas risks. Tāpēc jums jāvada mazulis ar rokām ap bērna plaukstu locītavām un rokām pie vai zem bērna pleciem. Šādā veidā bērns spēs noturēt savu svaru un līdzsvaru, kā arī staigāt ar taisnāku stāju. Citiem vārdiem sakot, jūsu bērns drīz iemācīsies staigāt pats.
Vingrinājums, lai attīstītu līdzsvaru stāvus:
Novietojiet mazuli pret mēbeli (ar seju pret mēbeli), apskāviet viņu ap gurniem un maigi šūpojiet viņu uz priekšu, atpakaļ, uz priekšu, atpakaļ, pa kreisi, pa labi. Vēlāk mēs varam šūpoties no vienas puses uz otru, lai bērns paliktu stāvēt uz vienas kājas.
Vingrinājums, lai iemācītu drošu kritienu un mācītos slīdēt stāvus:
Novietojiet mazuli pret mēbeli (ar seju pret mēbeli), apskāviet gurnus, virziet mazuļa uzmanību uz leju (ar grabulīti u. tml.) un maigi velciet mazuli atpakaļ un uz leju, līdz mazuļa ceļgali ir saliekti un viņš sasniedz piezemēšanās pozīciju. Tad mēs pievēršam mazuļa uzmanību uz augšu un paceļam viņu uz augšu un uz priekšu.
Lekcija. fizioterapeite Vaiva Selevičienė
Literatūra
- Schneider JL, Iverson JM. Līdztiesība zīdaiņu vecumā: daudzie ceļi uz pastaigu. Dev Psychobiol. 2023;65(2):e22370. doi: 10.1002/dev.22370.
- PVO Daudzcentru izaugsmes references pētījumu grupa. PVO Motoriskās attīstības pētījums: sešu motoriskās attīstības atskaites punktu sasniegšanas logi. Acta Paediatr Suppl. 2006;450:86-95. doi: 10.1111/j.1651-2227.2006.tb02379.x.
- Mete Mete M, Keskindemirci G, Gokçay G. Baby walker use and child development. Int J Pediatr Res. 2019;5(1), 051-056. DOI: 10.23937/2469-5769/1510051.
- Rudloe TF, Schutzman S, Lee LK, Kimia AA. Vairs ne “aukles” elkonis: mehānismi, aprūpētāji un profilakse. Pediatr Emerg Care. 2012;28(8):771-774.
doi: 10.1097/PEC.0b013e3182624906.
- West KL, Iverson JM. Komunikācija mainās, kad zīdaiņi sāk staigāt. Dev Sci. 2021;24(5):e13102. doi: 10.1111/desc.13102.
