Vecāku audzināšana
Japāna pasaulē izceļas ne tikai ar to, ka tā ir viena no bagātākajām un attīstītākajām valstīm. Bērnu audzināšanu šajā valstī raksturo principi, kas Rietumos ir neparasti.
Japānā tiek veicināta bērnu zinātkāre, pilnvērtīga iekļaušanās sabiedrībā un pasaules izzināšana jau no agra vecuma. Jau no mazām dienām starp bērnu un māti veidojas īpašas attiecības. Pirmie dzīves gadi tiek pavadīti kopā ar mammu, nevis tēti vai vecvecākiem. Vecāki Japānā parasti strādā 6 dienas nedēļā un reti redz savus bērnus. Tēta vissvarīgākais ieguldījums ir paziņot jaundzimušā vārdu ģimenei septītajā dienā pēc dzimšanas.
Japānā ir neparasti algot aukles, jo mātes neuzticas svešiniekiem un reti uztic bērnu pieskatīšanu savām mātēm, māsām vai tētām. Nav pārsteidzoši, ka saikne starp bērnu un māti ir īpaši intīma. Japānā bērns beznosacījumu uzticas mātei un ir no tās atkarīgs. Mātes pēc iespējas vairāk uzmanības velta saviem pēcnācējiem. Bērni pat guļ vienā gultā ar vecākiem, lai izveidotu spēcīgu emocionālo saikni ar bērnu un parādītu siltumu, pozitīvismu un draudzību starp cilvēkiem. Mātes cenšas pēc iespējas biežāk samīļot bērnu, lai mazinātu stresu.
Vecāku uzdevums nav disciplinēt mazus bērnus, bet gan izskaidrot viņiem nepareizas uzvedības sekas. Lielākais sods Japānā ir tas, ka bērns ar savu uzvedību ir vīlies vai apkaunojis savu māti vai ģimeni. Japānā vecāki, audzinot bērnus, vadās pēc principa “mācīties no kļūdām”. Viņi uzskata, ka līdz piecu gadu vecumam bērnam ir jāaug un jāiepazīst pasaule bez pieaugušo iejaukšanās. Japānā līdz piecu gadu vecumam bērns var darīt jebko un tiek uzskatīts par karali. Vēlāk bērns tiek stingri audzināts, līdz 15 gadu vecumā viņš tiek uzskatīts par līdzvērtīgu pieaugušajam.
Japāņu kultūra
Japāņu kultūra ir unikāla. Japāņi ir pieticīgi cilvēki, kas augstu vērtē un aizsargā savu personīgo telpu. Nebrīnieties, ja Japānā apmeklējat kafejnīcu un redzat galdiņus ar šķērssienām. Tas ir veids, kā kafejnīcu īpašnieki var aizsargāt savu klientu personīgo telpu.
Japānā cilvēku dušas un peldēšanās paradumi arī atšķiras no Rietumvalstu iedzīvotāju paradumiem. Japāņu pirts nedaudz atšķiras no parastās Rietumu pirts. Tā parasti ir mazāka, bet dziļāka. Japānā pirms iešanas vannā ir obligāti jāiet dušā, tāpēc lielākā daļa cilvēku izmanto dušu. Pēc dušas var doties vannā. Ņemiet vērā, ka ūdens parasti ir ļoti karsts – japāņi to tik ļoti mīl, ka vannas temperatūra var sasniegt pat 45 grādus!
Ļoti svarīgi ir tas, ka nedrīkst iztukšot vannas ūdeni. Tā kā pirms iešanas vannā esat nomazgājies dušā, ūdens paliek tīrs un netiek mainīts, līdz visi mājās ir nomazgājušies. Daži japāņi izmanto to pašu ūdeni mazgāšanai nākamajā dienā.
Japānā ir arī atšķirīgi uzkopšanas paradumi nekā Rietumvalstīs, jo cilvēki daudz uzkopj. Piemēram, skolās nav apkopēju, skolēniem katras dienas beigās ir jātīra klases un tualetes, un skolēni un skolotāji atsevišķās dienās pavada pāris stundas, lai sakoptu skolu un tās apkārtni. Tas palīdz bērniem un skolēniem attīstīt patstāvības un atbildības sajūtu.
